Noorganizē čili festivālu un vēlas ar čili iekarot pasauli

“Čilī Fests Cēsis 2026” ir veiksmīgi aizvadīts – tas pirmo reizi norisinājās 3. oktobrī Cēsu centrā, Rožu laukumā un Rīgas ielā.

Pasākums pulcēja čili audzētājus, mājražotājus un asu izjūtu cienītājus no visas Baltijas, piedāvājot plašu programmu. Viens no tā galvenajiem organizatoriem bija Cēsu novada uzņēmējs un čili audzētājs, līgatnietis Jānis Svilis.

Nav jākoncentrējas uz galvaspilsētu

Jānis Svilis “Druvai” atzīst, ka ar čili festivālu bijis tā interesanti, tas noticis pirms šo aso dabas velšu novākšanas sezona uzņem īstos apgriezienus. “Kad čili būs novākti, laikapstākļi jau būs drēgni un auksti, kurš gan tad vairs gribētu izklaidēties āra pasākumā,” retoriski vaicā piparu audzētājs, paskaidrojot, kāpēc par festivāla norises laiku izraudzīts oktobra sākums.

Par notikuma aizmetni var uzskatīt ikgadējo pasākumu Kalnciema ielas tirdziņā Rīgā, kas bijis veltīts čili baudīšanas kultūrai. Jānis atklāj, ka kovida periodā Latvijā parādījušies vairāk čili audzētāju un Kalnciema ielas tirdziņš jau visu uzņemšanai sācis likties par mazu. Tāpat viņš ir pārliecināts, ka Latvijā visi pārāk koncentrējas uz Rīgu, viņaprāt, šādam vērienīgam čili festivālam tikpat labi vieta var būt ārpus galvaspilsētas. Cēsis šķitušas ļoti piemērotas. Gluži nejauši par to kādā reizē iznācis parunāt ar novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes vadītāju Daci Eihen­baumu un, vārdu pa vārdam, iecere par čili festivāla organizēšanu Cēsīs sākusi īstenoties.

Iedvesma no Indijas, eksperimenti mājās

“Ideja par čilī audzēšanu un pārstrādi radās pēc ceļojuma uz Indiju, kur patiesi iemīlēju aso ēdienu. Atgriežoties mājās, sapratu, ka mums šī niša nav pietiekami attīstīta. Sākot interesēties par piparu tēmu, sapratu ka Latvijai vajag daudz plašāku čilī pieejamību, kā arī vajag sabiedrību iepazīstināt ar šo brīnišķīgo augu un izglītot par to. Tika meklētas iespējas, kur var iegādāties čilī, un sākts eksperimentēt ar ražošanu savas mājas virtuvē Andrejsalā. Protams, bija daudz jaunu emociju, gan gandarījuma, gan vilšanās, citreiz piedzīvoju pat pilnīgu izgāšanos.

Eksperimentējot viss tika detalizēti pierakstīts – kas un kad tika likts iekšā, cik daudz un kādās proporcijās. Kad pirmos izdevušos produktus devu nogaršot apkārtējiem, atsauksmes bija visdažādākās – kāds iemīlēja šo produktu jau no pirmās dienas, citam vajadzēja kādu laiku, lai aprastu, dažam nepatika, taču beigās izveidojās tāds pieprasījums, ka par hobiju to nosaukt vairs nekādi nevarēja. Tā kā es nāku no zemnieku ģimenes, ilgi nebija jādomā – izlēmu, ka pats audzēšu piparus, no kuriem veidošu produkciju,” par savu “Svilis Peper Farm” mājaslapā raksta tā saimnieks.

Latviešu asuma izjūta atšķiras

Sastapts savā saimniecībā, Jānis ved izrādīt visas četras lielās siltumnīcas, kur aug čili pipari. Saimnieks, rādot siltumnīcu, ar smaidu atzīst: “Kas pasaulē skaitītos viegli ass pipars, latviešiem ir vidēji asais, vai asais.” Savukārt nākamajā siltumnīcā gatavojas viens no asākajiem pasaules čili pipariem – ‘Carolina Reaper’. Jāatgādina, ka to asumu mēra pēc Skovila skalas. Pēc tās ‘Carolina Reaper’ asums ir vidēji 1,64 miljoni SHU (Skovilu). Turpretī ‘Halapenjo’ pipariem tas ir aptuveni 5000, bet Kajennas pipariem – 50 000 SHU. “Mums audzēšana sadalīta tā – ir pipari marinējumiem, tad ir viegli, vidēji un ļoti asie.”

Jānis Svilis gan paskaidro, ka nekad gan neesot vadījies pēc čili asuma izpratnes Latvijā, bet lūkojies pasaules standartu virzienā. “Kad šo biznesu uzsāku, viena no pirmajām domām un mērķiem bija – virzīties uz eks­portu,” paskaidro čili audzētājs. Viņš gan atzīst, ka tobrīd vēl nav izpratis jomu pilnībā. Tagad ar gandarījumu un mazliet smaidu uzņēmējs atceras, ka, izcīnot uzvaru Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konkursā jaunajiem uzņēmējiem “Laukiem būt!”, viņš par mērķi nosaucis plānu ar saviem čili izstrādājumiem iekarot visu pasauli. Nesen atradis un pārskatījis tā brīža pierakstus un nospriedis, ka uzsāktais kurss jāturpina. Jau no sākta gala tieši tāpēc ražojumiem izvēlēts angliskais nosaukums, lai tos vienādi varētu atpazīt jebkurā valstī.

Mērces saņem apbalvojumu

Lai veicinātu produktu atpazīstamību gan Latvijā, gan citviet, ar tiem tiekot startēts dažādos konkursos un izstādēs. Un ne bez panākumiem. Katru gadu tiek startēts “Novada garšā”, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra uzturētajā platformā, kuras mērķis ir vienuviet pulcināt un izcelts mājražotājus, mazos pārtikas ražotājus un zemniekus. Tur vairākkārt dažādiem “Svilis Peper Farm” produktiem iegūti augsti novērtējumi. Šogad “Svilis Peper Farm” piedalījās Eiropas aso mērču konkursā (European Hot Sauce Awards), kas tiek uzskatīts par prestižāko aso mērču apbalvojumu Eiropā. Šajā konkursā ik gadu aklajās degustācijās vērtē simtiem mērču no visas Eiropas, nosakot labākos ražotājus dažādās kategorijās. Star­tējuši ar pieciem produktiem, no kuriem trīs dabūja apbalvojumus.

“Laikam ne velti mums ir senais izteiciens – no viena grāvja otrā, jo, skatoties arī pēc mērcēm, ko tirgojam, latvieši pērk vai nu vieglas, vai ļoti asas, pa vidu tās īpaši nevienu neinteresē.” Vietējo iepirkšanās ieradumus izklāsta produktu čili produktu izveidotājs. Viņš smejas, ka līdzīgi tam, ka par alkoholiķi nekļūst vienā vakarā, arī pie asiem ēdieniem pierod pakāpeniski. Pamazām tas, kas sākotnēji šķita ass, vēlāk tāds vairs neliekas.

Vietējas izejvielas, Baltijas tirgus

Uzņēmuma mājaslapā skaidrots: “Šobrīd viss tiek veikts pašu spēkiem. Mūsu moto veidojot produktus ir: Čilī ar Latvijas garšu. Mēs gribam ražot produktus no izejmateriāliem, kas brīvi aug un ir pieejami tepat Latvijā. Mēs cenšamies katru produktu veidot ar oriģinālu garšu, lai tas padarītu ēdienu neatkārtojami gardāku. Katra produkta iedvesma ir bijis kāds stāsts no dzīves, kas atspoguļojas gan tā garšā, gan nosaukumā.”

“Dill with it” ir tāda visīstākā mūsu ražotā latviešiem domātā mērce – tur ir dilles, ķiploks, halapenjo. Mērce garšo un smaržo pēc marinētiem gurķiem, bet beigās jūt arī tādu piparu asumiņu,” sarunā atklāj pats čili ražojumu meistars, stāstot par klientu iecienītākajiem saviem izstrādājumiem.

Jānis Svilis saskata arī iespēju šogad debitējušo Cēsu čili festivālu pārvērst par visa Baltijā nozīmīgu pasākumu, jo šajās trīs valstīs čili ražošanas jomā dominējot tieši latvieši. Igau­ņiem esot kādi trīs, bet lietuviešiem četri šīs jomas uzņēmumi, savukārt Latvijā pat vairāk par desmit. Tāpat J. Svilis vērtē, ka šis festivāls labi iekļaujas kā vasaras pasākumus noslēdzošais Cēsīs. Labi tas sasaucas arī ar gardēžu tūrisma veicināšanu, jo Vidzemē un Cēsu novadā netrūkst augstvērtīgu restorānu.

The post Noorganizē čili festivālu un vēlas ar čili iekarot pasauli appeared first on eDruva.lv .